kas ir bitcoin, kriptovalūtas un kam tas viss ir vajadzīgs (1. daļa)
Padalīšos ar savu pieredzi kriptovalūtu lauciņā. iedomājies 1993. gadu , kad uz email nosūtīšanu bija jāstāv kautkur rindā Matemātikas institūtā. 1997. gadā emails bija praktiski neizbēgams un parādijās pirmie patstāvīgie interneta pieslēgumi , www lapas bija ikdiena utt. šodien tā ir triljonu industrija ar visām redzamajām sekām. kriptovalūtu attīstība šobrīd salīdzinoši ir ap 1991. gadu. Tas nozīmē, ka tehnoloģijas principā ir gatavas, bet praktiski pielietojumi parastam cilvēkam vēl nav ieguvuši jēgu. tuvākos gados tas mainīsies un kriptovalūtu risinājumi būs vadošā industrija globālos mērogos.
Kriptovalūtas atrisina naudas un maksājumu problēmu unikālā veidā , kāds ir iespējams tikai IT laikmetā, jo risinājums balstās uz pāris viltīgām matemātiskām operācijām (tādēļ kripto...) , kas garantē kriptovalūtu drošību un privātumu. Par funkcijām mums principā nekas nav jāzina , bet tās ir tās pašas, kas nodrošina šobrīd visu www un IT infrastruktūras drošību.
Galvenā problēma, ko atrisina kriptovalūtas ir atteikšanās no centralizētas vadības un uzskaites sistēmas (centrālā banka). Otra svarīga lieta, kas izriet no pirmās, ir matemātiski precīza kontrole pār naudas emisiju (naudas drukāšana un inflācija). Ar citiem līdzekļiem šo problēmu principā atrisināt nevar. Kriprovalūtas pieder visiem un nepieder nevienam. Visu procesu nodrošina programmas un cilvēka iejaukšanās ir minimizēta līdz gandrīz nemaz.
Trešā problēma ir naudas un maksājumu drošiba un uzticamība. Ar to teorētiksi nav problēmu šodien, bankas par attiecīgu samaksu tiek ar to galā tīri labi ar dažiem izņēmumiem. Kriptovalūtas pierāda, ka šo funkciju var veikt decentralizēti ar minmālām izmaksām, kuras nav salīdzināmas ar banku maksājumu komisijām.
Rezultātā ir pieejama unikāla naudas , vērtības uzkrāšanas un maksājumu sistēma ar milzīgu potenciālu, principā izmainot tradicionālo saprašanu par naudu un tās būtību.
Īsi sakot tas ir kautkas pavisam jauns, par ko fundamentāla saprašana ir nelielam skaitam izredzēto matemātiķu un programētāju. Svarīgi ir tas, ka viņi visi seko Bitcoin tēva Satoši Nakamoto redzējumam par ideālo pasauli, un fundamentāli iestājas pret pastāvošo koruptīvo finansu sistēmu, kas principā nevar pastāvēt bez patstāvīgas karadarbības, defoltiem, naudas nelimietētas drukāšanas, kredītiem utt.
Zināmākā kriptovalūta ir Bitcoin http://bitcoin.org ir detalizēta informācija par to kā lieto Bitcoin. Bitcoin tika radīta 2009. gadā un ilgu laiku bija spēle dažiem matemātiķiem. Toties šodien viena BTC vērtība stabili turās virs 1000 EUR ar tirgus kapitalizāciju 20 miljardi USD. Šobrīd apgriezienus uzņem vairākas citas kriptovalūtas : Ether, Litecoin, Dash, Ripple un citas. Zinātnieki un programētāji meklē efektīvākas metodes sistēmas attīstīšanai. Industrija piesaista milzīgas summas kriptovalūtu attīstībai un industrijā valda optimisms. Rezultātā kriptovalūtu cenas pieaug acīmredzami un teorētiski var gūt iespaidīgu peļņu. Tomēr pastāv arī lieli riski, jo kriptovalūtu sistēma nekādi netiek regulēta no valdību puses. Presē parasti parādās negatīva informācija par kriptovalūtām, jo šajā nozarē katrs par savām darbībām ir pilnīgi atbildīgs pats un nav kam uzrakstīt sūdzību, ja kautkas noiet greizi.
Turpinājumā būs informācija par to kā nopirkt un pielietot kriptovalūtas.
Es rakstu publicēju Steemit platformā, kas ir pirmā uz kriptovalūtu tehnoloģijām balstītā mēdiju un sociālā platforma.
Par to būs atsevišķs raidījums.
Paldies par uzmanību, Edmunds